Bērni apēd vairāk pašu gatavota ēdiena
Pētījumi izskaidro, kāpēc
Pētījumi liecina, ka bērni apēd ievērojami vairāk un daudzveidīgāku ēdienu, kura pagatavošanā paši ir piedalījušies. Šo parādību dēvē par IKEA efektu, un tā ir saistīta ar piederības sajūtu un lepnumu. Iesaistīšana ēdiena gatavošanā ir viena no efektīvākajām stratēģijām cīņā ar izvēlīgu ēšanu.
Lielākā daļa vecāku, kuru bērni ir izvēlīgi ēdāji, pazīst šo sajūtu: tu esi pagatavojis kaut ko, ko bērns parasti ēd, un tomēr viņš sēž un rauca degunu. Taču pamēģini ļaut tam pašam bērnam pašam maisīt mīklu, iebērt miltus un izkārtot ēdienu uz šķīvja — un pēkšņi viņš ēd ar apetīti.
Tā nav nejaušība. Tā ir labi dokumentēta psiholoģiska parādība. Un tai ir sekas tam, kā mēs domājam par bērnu iesaisti virtuvē — nevis kā par patīkamu blakusnodarbi, bet kā par īstenu uztura un audzināšanas stratēģiju.
Šajā rakstā aplūkojam pētījumus, kas ir šī fenomena pamatā, to, kas konkrēti notiek bērna smadzenēs, kad viņš piedalās ēdiena gatavošanā, un kādi praktiski pasākumi ir efektīvi — neatkarīgi no bērna vecuma.
Kas ir IKEA efekts — un vai tas attiecas uz bērniem?
IKEA efekts ir labi dokumentēta kognitīva parādība: mēs piešķiram lielāku vērtību lietām, ko esam radījuši paši, nekā identiskām lietām, ko radījuši citi. Bērniem šis efekts ir vēl izteiktāks, jo lepnums un piederības sajūta bērnībā ir īpaši spēcīgi.
Jēdziens radies no Nortona, Mošona un Ārieli (2012) pētījuma, kurā tika parādīts, ka pieaugušie bija gatavi maksāt gandrīz piecas reizes vairāk par IKEA plauktu, ko paši bija salikuši, salīdzinot ar identisku jau saliktu plauktu. Šķiet, ka tā pati loģika — es to izveidoju, tātad tas ir labāks un vērtīgāks — attiecas arī uz ēdienu.
Pētījumā, kas publicēts izdevumā Acta Paediatrica (NCBI, 2016), tika pētīti 6–10 gadus veci bērni, kuri paši pagatavoja dārzeņu salātus. Rezultāts: bērni vidēji apēda par 76% vairāk salātu, ko bija pagatavojuši paši, salīdzinot ar identiskiem salātiem, ko bija pagatavojis pieaugušais. Tā nav maza atšķirība. Tā ir izteikta ietekme.
Vēl viena pieeja šai parādībai ir tas, ko pētnieki dēvē par “sensory exposure” — tikai pieskaršanās izejvielām, to ostīšana un apstrāde mazina tā dēvēto “food neophobia” (bailes no jauna ēdiena). Bērni, kuri palīdz mizot burkānus, pēc tam biežāk tos apēd — pat ja paši tos līdz galam nav pagatavojuši.
Ko plašāki pētījumi saka par bērniem un ēdiena gatavošanu?
Pētījumi gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā konsekventi norāda uz vienu un to pašu: bērni, kuri piedalās ēdiena gatavošanā, ēd vairāk augļu un dārzeņu, labprātāk izmēģina jaunus ēdienus un kopumā uzturā uzņem veselīgākus produktus.
Plašā Kanādas pētījumā, ko veica Albertas Universitāte (NCBI, 2019), ģimenes tika novērotas ilgākā laika posmā. Tika konstatēts, ka bērni, kuri regulāri piedalījās ēdiena gatavošanā, ēda ievērojami vairāk dārzeņu un daudzveidīgāku uzturu nekā tie, kuri nepiedalījās, turklāt šis efekts saglabājās ilgtermiņā.
Metaanalīzē, kas publicēta žurnālā Journal of Nutrition Education and Behavior, tika aplūkoti 17 pētījumi, un secināts, ka pasākumi, kuros bērni tiek iesaistīti ēdiena gatavošanā, konsekventi palielina dārzeņu patēriņu un samazina pretestību pret jauniem ēdieniem. Autori ieteica iesaistīšanos virtuves darbos izmantot kā galveno stratēģiju uztura intervencēs bērniem.
Nepietiek vienkārši teikt: “vienkārši pagaršo”. Daudz efektīvāk ir ļaut bērnam sasmalcināt dārzeni, iemaisīt to katlā un pasniegt uz sava šķīvja.
Kuri pārtikas produkti ir vispiemērotākie gatavošanai kopā ar bērniem?
Sāciet ar konkrētiem un maņu pieredzei interesantiem produktiem. Dārzeņi, ko var sasmalcināt, sarīvēt vai veidot, ir ideāli piemēroti. Mīkla un maisījumi ir īpaši piemēroti, jo bērniem patīk taustes pieredze.
Pētījumi liecina, ka “praktiska” iesaistīšanās ir galvenais priekšnoteikums. Jo vairāk procesā iesaistīts ķermenis — jo vairāk bērns pieskaras, saož, griež un veido — jo stiprāka ir saikne ar ēdienu.
- Dārzeņi, ko var sasmalcināt: gurķis, kabači, šampinjoni, banāns, zemenes
- Dārzeņi, ko var sarīvēt: burkāns, cukīni, ābols
- Mīkla un maisījumi: pankūkas, maizītes, smūtiji, humoss
- Pasniegšana: ļaujiet bērnam izlemt, kas nonāks uz šķīvja
- Degustēšana gatavošanas laikā: “vai pagaršosim, vai kaut kā netrūkst?” rada līdzdalības sajūtu
Izmantojot MINI Family virtuves komplektu, bērni no 3 gadu vecuma var droši piedalīties smalcināšanā un maisīšanā. Smalcinātājs un piederumi ir izstrādāti bērnu rokām — tie nav asi, bet ir pietiekami funkcionāli, lai bērns varētu pagatavot kaut ko patiesi īstu.
Kad bērns jāiesaista ēdiena gatavošanas procesā?
Iesaistīšanās vislabāk darbojas tad, ja tā sākas jau procesa sākumā - no plānošanas un iepirkšanās līdz pagatavošanai. Jo ilgāk sniedzas "piederības sajūta", jo spēcīgāka ir tās ietekme uz vēlmi ēst.
Ļaujiet bērnam palīdzēt izlemt, kas tiks gatavots. Dodieties uz lielveikalu un ļaujiet tam izvēlēties vienu dārzeni, kas izskatās interesants. Ļaujiet tam sameklēt recepti. Ļaujiet tam nomērīt miltus un ieliet pienu. Un visbeidzot ļaujiet tam sakārtot ēdienu uz šķīvja.
Katrs procesa posms pastiprina piederības sajūtu un līdz ar to palielina iespēju, ka ēdiens patiešām tiks apēsts. Tas no mums, vecākiem, prasa vairāk laika un plānošanas. Taču tā ir investīcija, kas pie ēdamgalda atmaksājas.
Mācību tornis nodrošina bērnam drošu piekļuvi virtuves darba virsmai un ļauj piedalīties no sākuma līdz beigām, nestāvot uz nestabiliem krēsliem vai kastēm.
Vairāk par aktivitātēm virtuvē visu vecumu bērniem lasiet mūsu emuārā.
Ko darīt, ja bērni joprojām atsakās ēst?
Iesaistīšanās ēdiena gatavošanā nav burvju līdzeklis. Taču tā ir viena no iedarbīgākajām stratēģijām, ko pazīstam. Negaidiet tūlītējas pārmaiņas - gaidiet pakāpenisku atvērtību dažu nedēļu un mēnešu laikā.
Izvēlīga ēšana ir sarežģīta parādība ar daudziem cēloņiem - sensoru paaugstinātu jutību, vajadzību kontrolēt situāciju, trauksmi un ģenētiskiem faktoriem. Iesaistīšanās ēdiena gatavošanā galvenokārt veicina piederības sajūtu un labāku iepazīšanos ar ēdienu. Tas palīdz, bet neatrisina visu.
Saskaņā ar Veselības pārvaldes (SST) datiem visefektīvākā pieeja izvēlīgai ēšanai ir šādu pasākumu kombinācija: noteikts ēdienreižu laiks, neitrāla maltītes vide bez spiediena un atkārtota iepazīstināšana ar jaunu ēdienu - vēlams, iesaistot bērnu tā pagatavošanā. Spiediens ar gaidām ir viens no faktoriem, kas konsekventi pastiprina izvēlīgu ēšanu.
Tātad: aiciniet bērnu virtuvē. Ļaujiet tam piedalīties, neizvirzot prasību ēst. Un esiet pacietīgi. Pārmaiņas notiek pakāpeniski - nevis vienā vakarā.
Pētījumi ir skaidri: bērni, kuri paši gatavo ēdienu, apēd vairāk no tā. Tas attiecas uz dažādiem vecumiem, maltītēm un dārzeņu veidiem. Runa nav par bērna piemānīšanu, lai tas ēstu - runa ir par iespēju bērnam just, ka ēdiens pieder viņam.
Iesaistiet bērnu jau agrīni. Dodiet viņam piemērotus rīkus. Ļaujiet viņam kārtot ēdienu uz šķīvja. Un nevērtējiet ēdienu pie galda. Lepnums garšo labāk nekā spiediens.
Apskatiet mūsu virtuves komplektu bērniem — tas ir izstrādāts tā, lai pat 3 gadus veci bērni varētu aktīvi piedalīties, — vai smelieties iedvesmu ēdiena gatavošanas aktivitātēm MINI Family emuārā.
Nākamreiz, kad gatavojat vakariņas, uzticiet bērnam kādu uzdevumu. Tas ir īsākais ceļš līdz tukšam šķīvim.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai tiešām ir lietderīgi ļaut bērniem palīdzēt gatavot ēdienu?
Jā — un to apliecina vairāki pētījumi. Acta Paediatrica publicēts pētījums parādīja, ka bērni apēda par 76% vairāk dārzeņu salātu, ko paši bija pagatavojuši. Citi pētījumi apstiprina, ka piedalīšanās ēdiena gatavošanā laika gaitā palielina dārzeņu patēriņu un mazina pretestību pret jauniem ēdieniem.
No kāda vecuma bērni var palīdzēt gatavot ēdienu?
Jau no 2-3 gadu vecuma bērni var maisīt, liet un kārtot ēdienu uz šķīvja. No 3-4 gadu vecuma viņi pieaugušā uzraudzībā var smalcināt mīkstus dārzeņus ar bērniem piemērotu smalcinātāju. No 5-6 gadu vecuma viņi var piedalīties gandrīz visos vienkāršas receptes posmos. Pielāgojiet uzdevumu bērna vecumam un motoriskajām spējām.
Kas ir IKEA efekts, un kāds tam sakars ar ēdienu?
IKEA efekts ir psiholoģiska parādība, kas apraksta to, ka mēs pašu radītām lietām piešķiram lielāku vērtību. Kad bērns pats ir pagatavojis ēdienu, viņš to uztver kā vērtīgāku un pievilcīgāku, tāpēc ir gatavāks to ēst. Tas attiecas gan uz pankūkām, gan salātiem, gan dārzeņu zupu.
Ko darīt, ja mans bērns atsakās ēst ēdienu, ko pats pagatavojis?
Tā gadās, un tas ir normāli. Ietekme nav tūlītēja un garantēta — tā veidojas laika gaitā. Izvairieties no spiediena izdarīšanas uz bērnu pie galda. Turpiniet iesaistīt viņu ēdiena gatavošanā un ļaujiet pakāpeniskai iepazīšanai un līdzdalībai paveikt savu. Pacietība ir ļoti svarīga.
Kādi virtuves rīki ir piemēroti bērniem no 3 gadu vecuma?
Bērni no 3 gadu vecuma var izmantot bērniem piemērotus smalcinātājus, mīklas skrāpjus, mērtraukus un putotājus. Rīki, kas paredzēti bērnu rokām, ļauj bērnam patiešām piedalīties, nevis tikai mazliet kaut ko apmaisīt. Mizotāja asmens ir ass un prasa rūpīgu uzraudzību — tas vislabāk piemērots bērniem no 5-6 gadu vecuma un tikai pieaugušā klātbūtnē.
