Kā pareizi slavēt savu bērnu
Slavējiet bērnus pareizi: "tu esi gudrs" pret "labi padarīts"
Tas, kā mēs slavējam bērnus, ietekmē viņu ticību sev. Kerolas Dvekas pētījumi liecina, ka uzslavas par centību ("tu cītīgi strādāji") veicina izaugsmes domāšanas veidu, savukārt uzslavas par spējām ("tu esi tik gudrs") var likt bērniem izvairīties no izaicinājumiem.
"Cik tu esi talantīgs!" Tas viegli izsprūk no mutes, un tas ir domāts mīļi. Taču pētījumi par to, kā darbojas uzslavas, ir pārsteiguši daudzus vecākus: tādas uzslavas, kas slavē bērna spējas, patiesībā var padarīt bērnu neaizsargātāku grūtību priekšā. Savukārt uzslavas, kas izceļ bērna centību, veido noturību.
Tas nenozīmē, ka jums jāpārtrauc slavēt — gluži pretēji. Runa ir par to, ko jūs slavējat. Šajā ceļvedī aplūkoti Kerolas Dvekas novatoriskie pētījumi par izaugsmes domāšanas veidu un sniegti konkrēti piemēri, ko teikt tā vietā, lai izteiktu to, kas mums nāk dabiski.
Kerolas Dvekas pētījums īsumā
Psiholoģe Kerola Dveka no Stenfordas 20. gadsimta 90. gados veica virkni eksperimentu, kas mūsdienās tiek uzskatīti par klasiskiem. Bērni atrisināja uzdevumu, un pēc tam viņus slavēja vai nu par intelektu ("tu laikam esi patiešām gudrs"), vai par centību ("tu laikam esi cītīgi strādājis"). Atšķirība izrādījās dramatiska: bērni, kurus slavēja par centību, biežāk izvēlējās sarežģītākus uzdevumus, ilgāk neatlaidās grūtību priekšā un guva labākus rezultātus — savukārt bērni, kurus slavēja par spējām, izvairījās no izaicinājumiem, baidoties "atklāt", ka varbūt tomēr nav tik gudri. Pētījumus plaši citē, tostarp Nacionālā medicīnas bibliotēka.
Fiksēts un izaugsmes domāšanas veids
Kad slavējam spējas, neapzināti sūtām vēstījumu: "Tev tas piemīt vai nepiemīt." Tas ir fiksēts domāšanas veids. Bērns var sākt domāt, ka, ja viņam jāpieliek pūles, viņš varbūt nemaz nav īsti gudrs — tāpēc labāk pat nemēģināt neko sarežģītu. Savukārt, kad slavējam centību, stratēģiju un progresu, bērns mācās, ka spējas aug līdz ar darbu. Tas ir izaugsmes domāšanas veids, kas saistīts ar lielāku neatlaidību un prieku mācīties.
Ko teikt tā vietā
Lai mainītu veidu, kā izsakām uzslavas, vajadzīga neliela prakse. Šeit ir konkrēti piemēri:
- Nevis "tu esi tik gudrs" → "tu turpināji, lai gan bija grūti"
- Nevis "skaists zīmējums" → "es redzu, ka tu izmantoji daudz krāsu — pastāsti par to"
- Nevis "tu esi matemātikas ģēnijs" → "veids, kā tu to izrēķināji, bija gudrs"
- “Perfekti!” vietā → “tu vingrinājies, un tagad tu to proti”
Uzlavi pūles — arī tad, kad rezultāts nav veiksmīgs
Īstais pārbaudījums ir tad, kad bērns kļūdās. Šādā brīdī ir vilinoši vai nu mierināt (“nekas”), vai klusēt. Taču izaugsmes pieeja atzīst pūles un vērš skatienu uz priekšu: “Tu centies. Ko nākamreiz varam izmēģināt citādi?” Tādējādi bērns iemācās, ka kļūdas ir mācīšanās daļa — nevis pierādījums trūkstošām spējām. Veselības pārvalde tieši uzsver bērna pārliecību par savām spējām tikt galā kā būtisku labbūtības faktoru.
Vai var uzslavēt par daudz?
Jā. Pastāvīga un pārmērīga uzslava var zaudēt savu vērtību un pat radīt spiedienu — īpaši tad, ja bērns jūt, ka viņam visu laiku jāgūst panākumi, lai būtu pelnījis atzinību. Pētījumi arī liecina, ka pārmērīga uzslava bērniem ar zemu pašvērtējumu var radīt pretēju efektu. Būtība nav uzslavēt vairāk, bet gan uzslavēt konkrēti un patiesi.
Aprakstoša atzinība — “tu noliki visas klucītes atpakaļ kastē” — bieži darbojas spēcīgāk nekā vispārīgs “malacis!”, jo tā bērnam precīzi pasaka, ko viņš izdarīja labi. Tā ir uzmanības forma, kas veido gan prasmes, gan pašvērtējumu.
Veids, kā mēs uzslavējam, ir viens no vispieejamākajiem rīkiem, kas mums kā vecākiem ir. Pārvietojot fokusu no spējām uz pūlēm, stratēģiju un progresu, tu palīdzi bērnam attīstīt izturību, drosmi pieņemt izaicinājumus un prieku mācīties.
Tas attiecas uz skolu, sportu un virtuvi, kad bērns pirmo reizi pats gatavo ēdienu un lepojas ar rezultātu. Ja vēlies vairāk praktisku rīku ikdienas mijiedarbībai ar savu bērnu, ieskaties mūsu iedvesmas blogā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ir slikti teikt bērnam “tu esi tik gudrs”?
Reizēm tas nav kaitīgi, bet, ja uzslava par spējām kļūst dominējoša, tā var veicināt fiksētu domāšanu. Labāk uzslavē pūles, stratēģiju un progresu.
Kas ir izaugsmes domāšana?
Tā ir pārliecība, ka spējas var attīstīt ar pūlēm un vingrināšanos, pretstatā fiksētai domāšanai, kurā spējas tiek uzskatītas par iedzimtām un nemainīgām.
Kā uzslavēt bērnu, kad viņš kļūdās?
Atzīsti pūles un raugies uz priekšu: “Tu centies. Ko nākamreiz varam izmēģināt citādi?” Tas māca bērnam, ka kļūdas ir dabiska mācīšanās daļa.
Vai bērnu var uzslavēt par daudz?
Jā. Pārspīlēta un vispārīga uzslava var zaudēt vērtību un radīt spiedienu sasniegt rezultātus. Konkrēta, patiesa un aprakstoša atzinība darbojas labāk nekā nemitīgs “malacis!”.
Kas ir labāk nekā teikt “malacis”?
Konkrēti apraksti, ko bērns izdarīja: “Tu turpināji, lai gan bija grūti” vai “tu noliki visas klucītes vietā”. Tas bērnam precīzi parāda, kas izdevās.
