Ko tev jāzina par pārtikas alerģiju bērniem
ES regulē 14 galvenos alergēnus, kas jānorāda uz visām pārtikas precēm. 9 visbiežāk sastopamie bērniem ir piens, olas, zemesrieksti, koka rieksti, kvieši, soja, zivis, jūras veltes un sezams. Alerģija un nepanesamība nav tas pats. Agrīna alergēnu ieviešana novērš — neizraisa — alerģiju.
Pārtikas alerģija bērniem ir joma, ko raksturo daudzi mīti un liekas bailes — bet arī reāli riski, kas prasa skaidras zināšanas. Kāda ir atšķirība starp alerģiju un nepanesamību? Kad reakcija ir nopietna? Un kāda ir jaunākā pētniecība par alergēnu agrīnu ieviešanu? Šie jautājumi ir svarīgi, jo nepareiza informācija var novest pie liekām diētas ierobežojumiem, kas kaitē bērnu uzturam — vai pie nopietnu simptomu nepamanīšanas. Šis ceļvedis sniedz faktus.
Kāda ir atšķirība starp pārtikas alerģiju un pārtikas nepanesamību?
Šīs divas stāvokļi bieži tiek sajaukti, bet ir fundamentāli atšķirīgi:
- Pārtikas alerģija — imūnsistēma kļūdaini atpazīst pārtikas proteīnu kā draudu un ražo IgE antivielas. Reakcija var rasties sekundēs līdz minūtēs pēc ēšanas. Var būt dzīvībai bīstama (anafilakse).
- Pārtikas nepanesamība — piemēram, laktozes nepanesamība rodas no enzīma laktāzes trūkuma, kas sašķeļ piena cukuru. Reakcijas (uzpūšanās, caureja) parasti parādās 30 minūtes līdz 2 stundas pēc ēšanas. Nav dzīvībai bīstama.
- Čūlains kolīts — autoimūna slimība pret glutēnu. Ne alerģija, ne nepanesamība — trešā kategorija.
Svarīgi: daudzi vecāki uzskata, ka viņu bērnam ir pārtikas alerģija, balstoties uz simptomiem, kas patiesībā ir nepanesamība. Pareiza diagnoze — no ārsta ar IgE testu — ir būtiska pareizai ārstēšanai.
14 ES regulētie alergēni
Saskaņā ar ES pārtikas regulu 1169/2011 šie 14 alergēni vienmēr jānorāda:
- Glutēns (kvieši, rudzi, mieži, auzas)
- Krabi un jūras veltes (garneles, omāri, krabi)
- Olas
- Zivis
- Zemesrieksti
- Soja
- Piens (ieskaitot laktozi)
- Rieksti no koka (mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, indijas rieksti, pekanrieksti, brazīlijas rieksti, pistācijas, makadāmijas rieksti)
- Selerijas
- Dijons sinepes
- Sezams
- Sēra dioksīds un sulfīti
- Lupīna
- Mīkstmieši (gliemenes, kalmāri)
Alerģiskas reakcijas pazīmes bērniem
Simptomi pēc smaguma pakāpes:
- Vieglā reakcija: Nieze mutē, apsārtums, nātrene, deguna tecēšana, asarojošas acis
- Vidēja reakcija: Vēdera krampji, vemšana, caureja, plaši izplatīta nātrene
- Smaga reakcija (anafilakse): Pietūkuša kakla sajūta, elpas trūkums, šņācoša elpošana, pēkšņs asinsspiediena kritums, samaņas zudums
Zvaniet 112, ja parādās anafilakses simptomi. Veselības inspekcijai ir rokasgrāmata alerģisku reakciju pārvaldībai bērniem. Ja bērnam ir izrakstīts adrenalīna šļirces (EpiPen) lietošanas līdzeklis, nodrošiniet, lai aprūpes personāls un skolotāji zina, kā to lietot.
Agrīna ieviešana novērš alerģiju — jauni pētījumi
Lielā paradigmas maiņa alerģiju pētījumos notika ar LEAP pētījumu (Learning Early About Peanut) 2015. Pētījums publicēts New England Journal of Medicine parādīja, ka zīdaiņiem ar augstu alerģijas risku, kuri saņēma zemesriekstus no 4 līdz 11 mēnešu vecumam, piecu gadu vecumā bija par 86 % mazāks risks attīstīt zemesriekstu alerģiju salīdzinājumā ar tiem, kas izvairījās no zemesriekstiem.
Mūsdienu konsenss:
- Veseliem zīdaiņiem alergēnus nevajadzētu izvairīties — ieviesiet tos pakāpeniski no 4-6 mēnešu vecuma
- Esoša ekzēma zīdaiņiem ir riska signāls — konsultējieties ar ārstu par laiku
- Ieviesiet vienu jaunu alergēnu vienlaikus ar 3-5 dienu intervālu
Izmeklēšana un diagnoze — IgE tests un testa periods
Diagnostikas process:
- 1. solis: Vecāki precīzi apraksta reakciju (laiks, simptomi, ēdiens)
- 2. solis: Ģimenes ārsts novērtē un var noformēt IgE asins analīzi
- 3. solis: Pozitīva IgE testa gadījumā: nosūtīšana pie bērnu alergologa pilnai izmeklēšanai
- 4. solis: Orālais pārtikas tests (OFC) — kontrolēta pakļaušana ārsta uzraudzībā
Nevajadzētu izslēgt pārtikas produktus no bērna uztura tikai uz simptomu pamata — tas var novest pie nevajadzīgiem uztura trūkumiem un padarīt bērnu jutīgāku.
Dzīve ar pārtikas alerģiju ikdienā
Praktiski padomi ikdienai ar pārtikas alerģiju:
- Dārziņš un skola: Nosūtiet rakstisku informāciju vadībai, izstrādājiet rīcības plānu un nodrošiniet personālam adrenalīna pildspalvu smagas alerģijas gadījumā
- Dzimšanas dienas un svētki: Sagatavojiet bērnam paša alternatīvu — ļaujiet bērnam pašam nest savu drošo konfekti/kūku
- Mājas gatavošana: Atsevišķas griešanas dēlīši un rīki samazina krustenisko piesārņojumu
- Restorāns: Informējiet viesmīli rakstiski — alerģiju komunikācijai nevajadzētu neizdoties valodas barjeras dēļ
Bērni ar pārtikas alerģiju var dzīvot normālu, bagātu sociālo dzīvi — tam nepieciešama tikai informēta vide. Skatiet mūsu iedvesmas blogu ar alerģijai draudzīgām receptēm un ģimenes iedvesmu. Mūsu bērnu virtuves komplekts palīdz iesaistīt alerģijas bērnus ēdiena gatavošanā.
Pārtikas alerģija bērniem ir reāla, bet prasa pareizu diagnozi, nevis pieņēmumus. Alerģija un nepanesamība nav tas pats. Agrīna alergēnu ieviešana novērš alerģijas attīstību — tā neaptur alerģiju. Un 14 ES alergēni ir jūsu vadlīnijas kā vecākiem.
Ja jūs uztraucaties par sava bērna reakcijām uz pārtiku, sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Pareiza izmeklēšana sniedz skaidrību, kas padara ikdienu vieglāku — visai ģimenei.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kad parasti bērniem rodas pārtikas alerģija?
Lielākā daļa pārtikas alerģiju parādās pirms bērna 2 gadu vecuma, pēc cietās pārtikas ieviešanas. Piena un olu alerģija ir bieža zīdaiņiem un lielākā daļa no tās izaug. Zemesriekstu, riekstu un zivju alerģijas ir ilgstošākas un parasti saglabājas visu mūžu.
Vai bērni var izaugt no pārtikas alerģijas?
Jā — piena un olu alerģija izzūd līdz pat 80 % bērnu pirms skolas vecuma. Zemesriekstu alerģija izzūd aptuveni 20 % gadījumu. Zivju un jūras velšu alerģija reti pāriet. Regulāra uzraudzība pie alerģijas speciālista var palīdzēt noteikt, vai bērns ir gatavs uzmanīgi atkārtoti izmēģināt alergēnu.
Kas ir orālā alerģijas sindroms?
Orālā alerģijas sindroms (ziedputekšņu pārtikas alerģija) ir nieze un viegla pietūkums mutē un rīklē pēc neapstrādātu augļu vai dārzeņu lietošanas. Tas rodas no krusteniskās jutības pret ziedputekšņiem (piemēram, bērza ziedputekšņiem un āboliem). Reakcija parasti izzūd pēc vārīšanas un reti ir bīstama.
Vai glutēna nepanesamība ir tas pats, kas celiakija?
Nē — celiakija ir autoimūna slimība, kuru diagnosticē ar asins analīzēm un zarnu biopsijām. Ne-celiakijas glutēna jutība ir atsevišķa stāvokļa bez autoimūnas reakcijas. Abos gadījumos nepieciešama bezglutēna diēta, bet celiakija ir nopietnāka un prasa stingru mūža diētas ievērošanu. Ir aizdomas par celiakiju? Pirms asins analīzes ēdiet glutēnu — tas ir svarīgi pareizai diagnozei.
Kad man jāzvana 112, ja ir aizdomas par alerģisku reakciju?
Zvaniet uz 112 nekavējoties, ja ir pietūcis mēle vai kakls, elpas trūkums, svilpojoša elpošana, asinsspiediena kritums vai samaņas zudums. Ievadiet adrenalīna injekciju augšstilbā (ja tā ir izrakstīta) un ļaujiet bērnam gulēt guļus stāvoklī. Šie simptomi liecina par anafilaksi un prasa steidzamu medicīnisku palīdzību.