Kas jāzina par pārtikas alerģiju bērniem
ES regulē 14 galvenos alergēnus, kas jānorāda uz visiem pārtikas produktiem. 9 visbiežāk sastopamie alergēni bērniem ir piens, olas, zemesrieksti, koku rieksti, kvieši, soja, zivis, vēžveidīgie un sezams. Alerģija un nepanesība nav viens un tas pats. Agrīna alergēnu ieviešana uzturā novērš, nevis izraisa, alerģiju.
Pārtikas alerģija bērniem ir joma, kurā valda daudzi mīti un daudz nevajadzīgu baiļu, taču pastāv arī reāli riski, par kuriem nepieciešamas skaidras zināšanas. Kāda ir atšķirība starp alerģiju un nepanesību? Kad reakcija ir nopietna? Un ko īsti liecina jaunākie pētījumi par agrīnu alergēnu ieviešanu uzturā? Uz šiem jautājumiem ir svarīgi atbildēt pareizi, jo dezinformācija var novest pie nevajadzīgiem uztura ierobežojumiem, kas kaitē bērnu uzturam, vai pie tā, ka nopietni simptomi tiek ignorēti. Šis ceļvedis sniedz faktus.
Kāda ir atšķirība starp pārtikas alerģiju un pārtikas nepanesību?
Šie divi stāvokļi bieži tiek sajaukti, taču tie būtībā atšķiras:
- Pārtikas alerģija — imūnsistēma kļūdaini identificē pārtikas olbaltumvielu kā draudu un ražo IgE antivielas. Reakcija var sākties dažas sekundes līdz dažas minūtes pēc ēšanas. Tā var būt dzīvībai bīstama (anafilakse).
- Pārtikas nepanesība — piemēram, laktozes nepanesību izraisa fermenta laktāzes trūkums; šis ferments sašķeļ piena cukuru. Reakcijas (vēdera pūšanās, caureja) parasti sākas 30 minūtes līdz 2 stundas pēc ēšanas. Tās nav dzīvībai bīstamas.
- Celiakija — autoimūna slimība pret glutēnu. Tā nav ne alerģija, ne nepanesība — tā ir trešā kategorija.
Svarīgi: daudzi vecāki uzskata, ka viņu bērnam ir pārtikas alerģija, pamatojoties uz simptomiem, kas patiesībā liecina par nepanesību. Pareiza diagnoze, ko nosaka ārsts, izmantojot IgE testu, ir ļoti svarīga atbilstošai ārstēšanai.
14 ES regulētie alergēni
Saskaņā ar ES Pārtikas regulu 1169/2011 šie 14 alergēni vienmēr ir jānorāda:
- Glutēns (kvieši, rudzi, mieži, auzas)
- Vēžveidīgie un gliemji (garneles, omāri, krabji)
- Olas
- Zivis
- Zemesrieksti
- Soja
- Piens (tostarp laktoze)
- Koku rieksti (mandeles, lazdu rieksti, valrieksti, Indijas rieksti, pekanrieksti, Brazīlijas rieksti, pistācijas, makadāmijas rieksti)
- Selerija
- Sinepes
- Sezams
- Sēra dioksīds un sulfīti
- Lupīna
- Mīkstmieši (gliemenes, astoņkāji)
Alerģiskas reakcijas pazīmes bērniem
Simptomi pēc smaguma pakāpes:
- Viegla reakcija: Nieze mutē, apsārtums, nātrene, tekošs deguns, asarojošas acis
- Mērena reakcija: Vēdera krampji, vemšana, caureja, plaši izsitumi
- Smaga reakcija (anafilakse): Rīkles pietūkums, elpas trūkums, sēkšana, pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās, ģībonis
Anafilakses pazīmju gadījumā zvaniet 112. Veselības pārvalde ir sagatavojusi ceļvedi par alerģisku reakciju novēršanu bērniem. Ja bērnam ir izrakstīts adrenalīna autoinjektors (EpiPen), pārliecinieties, ka aprūpes personāls un skolotāji zina, kā to lietot.
Agrīna ieviešana novērš alerģiju — jauni pētījumi
Būtiskās pārmaiņas alerģiju pētniecības paradigmā ieviesa 2015. gada LEAP pētījums (Learning Early About Peanut). Pētījumā, kas publicēts New England Journal of Medicine, tika konstatēts, ka zīdaiņiem ar augstu alerģijas risku, kuri no 4 līdz 11 mēnešu vecumam saņēma zemesriekstus, 5 gadu vecumā bija par 86 % mazāks zemesriekstu alerģijas risks nekā tiem, kuri no zemesriekstiem izvairījās.
Mūsdienu konsenss:
- Veseliem zīdaiņiem no alergēniem nav jāizvairās — pakāpeniski ieviesiet tos no 4-6 mēnešu vecuma
- Tomēr zīdaiņu esošā ekzēma ir riska pazīme — konsultējieties ar ārstu par piemērotāko laiku
- Ieviesiet pa vienam jaunam alergēnam ar 3-5 dienu intervālu
Izmeklēšana un diagnoze — IgE tests un novērošanas periods
Diagnostikas process:
- 1. solis: Vecāki precīzi apraksta reakciju (laiku, simptomus, apēsto pārtiku)
- 2. solis: Ģimenes ārsts izvērtē situāciju un var nozīmēt IgE asins analīzi
- 3. solis: Pozitīva IgE testa gadījumā: nosūtījums pie bērnu alergologa pilnīgai izmeklēšanai
- 4. solis: Perorāls pārtikas provokācijas tests (OFC) — kontrolēta saskare ārsta uzraudzībā
Neizslēdziet pārtikas produktus no bērna uztura, pamatojoties tikai uz simptomiem — tas var izraisīt nevajadzīgus uzturvielu trūkumus un padarīt bērnu jutīgāku.
Ikdiena ar pārtikas alerģiju
Praktiski padomi ikdienai ar pārtikas alerģiju:
- Bērnudārzs un skola: Nosūtiet vadībai rakstisku informāciju, izveidojiet rīcības plānu un smagas alerģijas gadījumā nododiet personālam adrenalīna pildspalvu
- Dzimšanas dienas un ballītes: Sagatavojiet bērnam savu alternatīvu - ļaujiet bērnam pašam nēsāt līdzi drošus saldumus vai kūku
- Ēdiena gatavošana mājās: Atsevišķi griešanas dēļi un virtuves piederumi samazina krusteniskās kontaminācijas risku
- Restorānā: Rakstiski informējiet viesmīli - saziņā par alerģijām valodas problēmas nedrīkst radīt pārpratumus
Bērni ar pārtikas alerģiju var dzīvot pilnvērtīgu un sociāli aktīvu dzīvi - tam nepieciešams tikai informēts apkārtējo loks. Apskatiet mūsu iedvesmas emuāru, lai atrastu alerģijām piemērotas receptes un ģimeniskas idejas. Mūsu bērnu virtuves komplekts palīdz iesaistīt bērnus ar alerģijām ēdiena gatavošanā.
Pārtikas alerģija bērniem ir reāla, taču nepieciešama pareiza diagnoze, nevis pieņēmumi. Alerģija un nepanesība nav viens un tas pats. Agrīna alergēnu ieviešana novērš alerģijas attīstību - tā to neizslēdz. Savukārt 14 ES alergēni ir jūsu ceļvedis kā vecākam.
Ja jūs uztrauc bērna reakcijas uz pārtiku, sazinieties ar savu ģimenes ārstu. Pareiza izmeklēšana sniedz skaidrību, kas atvieglo ikdienu visai ģimenei.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kad bērniem parasti parādās pārtikas alerģija?
Lielākā daļa pārtikas alerģiju izpaužas līdz bērna 2. dzīves gadam, pēc cietās pārtikas ieviešanas. Piena un olu alerģija zīdaiņiem ir bieži sastopama, un lielākā daļa bērnu no tās izaug. Alerģija pret zemesriekstiem, riekstiem un zivīm ir noturīgāka un parasti saglabājas visu mūžu.
Vai bērni var izaugt no pārtikas alerģijas?
Jā - piena un olu alerģija līdz skolas vecumam izzūd līdz pat 80 % bērnu. Alerģija pret zemesriekstiem izzūd aptuveni 20 % bērnu. No alerģijas pret zivīm un vēžveidīgajiem izaug reti. Regulāra alergologa uzraudzība var parādīt, vai bērns ir gatavs piesardzīgi atkārtoti pamēģināt alergēnu.
Kas ir mutes alerģijas sindroms?
Mutes alerģijas sindroms (ziedputekšņu un pārtikas alerģija) izpaužas kā nieze un neliels pietūkums mutē un rīklē pēc neapstrādātu augļu vai dārzeņu lietošanas. To izraisa krusteniska sensibilizācija pret ziedputekšņiem (piemēram, bērza ziedputekšņiem un āboliem). Reakcija parasti izzūd pēc termiskas apstrādes un reti ir bīstama.
Vai glutēna nepanesība ir tas pats, kas celiakija?
Nē - celiakija ir autoimūna slimība, ko diagnosticē ar asins analīzēm un zarnu biopsijām. Neceliakijas glutēna jutība ir atsevišķs stāvoklis bez autoimūnas reakcijas. Abos gadījumos nepieciešama bezglutēna diēta, taču celiakija ir nopietnāka un prasa stingru diētas ievērošanu visu mūžu. Vai ir aizdomas par celiakiju? Pirms asins analīzes lietojiet glutēnu - tas ir svarīgi pareizai diagnozei.
Kad, ja ir aizdomas par alerģisku reakciju, jāzvana 112?
Nekavējoties zvaniet 112, ja ir pietūkusi mēle vai kakls, apgrūtināta elpošana, sēcoša elpošana, asinsspiediena pazemināšanās vai ģībonis. Ievadiet adrenalīna pildspalvas injekciju augšstilbā (ja tā ir izrakstīta) un noguldiet bērnu guļus. Šie simptomi liecina par anafilaksi un prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību.
